|Šodien ir 6diena! Atgriezos no laukiem, bet ir tāds dīvains nogurums. Laikam no pastaigas pa mežu un svaigā gaisa, kas šeit pilsētā man pietrūkst. Saprotu,ka vajadzētu izdarīt dažas svarīgas lietas, bet gribas paņemt grāmatu ''Laika ceļotāja sieva'' - ielīst gultā zem segas un izdzīvot vēl kādu dzīvi. Dažreiz tas tik ļoti palīdz atslēgties. Vispār pēdējā laikā esmu atkarīga no grāmatu lasīšanas.
Pa nedēļu tika satikti arī sen nesatikti cilvēki. Domas par un ap, bet nē es esmu brīva kā putns, cenšoties atrast savas debesis lidojumam, cerot, ka lidojot pareizajā virzienā neaplauzīšu spārnus.
Kaut kur tomēr lasīju, ka sāpes spēj apgriezt spārnu un atņemt spēju lidot. Un ja tas turpinās ilgu laiku, tu gandrīz vari aizmirst, ka visupirms esi radīts lidošanai.
Dažreiz šo līdzību saskatu savos līdzcilvēkos un ceru, ka tas nekad nenotiks ar mani. Mums vienmēr šis ir jāatceras, lai kas arī notiktu, mēs nedrīkstam aizmirst, kam esam radīti.
Ja cilvēks kaut ko meklē, šis ''kaut kas'' meklē arī viņu. /P.Koelju - "Alefs"/
No comments:
Post a Comment