Stopēšanas piedzīvojumi Norvēģijā

 223 Kilometri, četras mašīnas, divi prāmji un astoņās stundās mēs noļuvām no Stavangeras Bergenā. 

Mūsu ceļojums sākās 7:00 no rīta, kad celāmies, jo 7:37 mums jau bija autobuss no Sandnesas uz Stavangeru, kur atkal samainijām autobusus, lai tiktu uz E39 šosejas, kura ved uz Bergenu. 

9:00 sākām stopēt. Zīmes bija gatavas un mūs sildīja saulīte, perfekts laiks stopēšanai, bet pirmajās piecās minūtēs jau sapratām,ka esam par plānu saģērbušies. 

           Domāju,ka mēs bijām pozitīvs pārsteigums visām mašīnām, kuras pabrauca mums garām, daudzi smaidīja, citi pīpināja, vēl citi vnk izbrīnā mežģīja acis un centās salasīt, kas mums rakstīts uz tām zīmēm. Jā, Norvēģijā reti, kad kāds vispār stopē, tāpēc daudzi ar neizpratni skatijās, ko mēs tur ceļa malā veidojam :D :) Man prieks, ka vismaz citiem ceļu padarijām interesantāku ar mūsu esamību uz tā :) 

          Mums noveicās, jo pirmajās desmit minūtēs nostopējām pirmo mašīnu, jauku precētu pāri. Vīrietis bija dānis, bet sieviete norvēģiete. Dānis gan nerunāja angliski, bet viņa sieva to prata ļoti labi un bija arī kā mūsu tulks :) Abi savā starpā komunicēja dāņu un norvēģu valodā, jo viņi viens otru saprot, abas valodas esot ļoti līdzīgas. Arī viņi bijuši Latvijā- Rīgā. Ar viņiem kopā tikām uz pirmo prāmi, par kuru mums nebija jāmaksā, jo jaukais pāris mums izmaksāja. :) Uz prāmja pavadījām 20 minūtes. Pēc tam tikām izlaisti uz pagriezienu, kur mums atkal tālāk bija jāstopē. Ceļa malā uzēdām brokastis un stopējām tālāk. Nākamajā mašīnā, kura mūs paņēma bija norvēģu sieviete ar diviem maziem bērniem un suni. Viņa gan mūs paveda tikai mazu gabaliņu līdz benzīntankam, jo esot palicis mūs žēl, ka ne īsti labvēlīgā pagriezienā esam centušies nostopēt, tāpēc paveda mūz tālāk. Iegājām veikalā, sasildijāmies un atkal gājām uz ceļa. Šoreiz kādas 30 minūtes palēkājām pa pieturu, lai sasildītos līdz apstājās norvēģu onkulītis un paņēma mūs savā mazajā mašīnītē un izlaida mūs pēc garā tuneļa, kurš stiepās cauri zem ūdens. Tad gan nokļuvām ne parāk labā vietā, kur iesprūdām uz kādu stundu. Mēs bijām pārsaluši, ka jau nolēmām aiziet apskatīties cikos nāks autobus, lai ja nu kas mēs varētu atlikušo ceļa posmu pavadīt siltumā. Tur pat bija klints un Mārtiņš nolēma, ka no tās varētu ko smuku nofotogrāfēt, tad nu lai sasildītos izlēmām uzrāpties tajā klintī, skats jau bija skaists, tikai no bildēšanas nekas nesanāca, jo visur priekšā bija koki. Un aukstumā jau arī rodas visādas idejas, lai sasildītos.  Tākā mums līdzi bija guļammaisi arī tie tika izmantoti. Nu vismaz šajā gadījumā liku Mārtiņam viņā ietīties zem jakas, lai vismaz kaut kāds papildus siltumiņš būtu. Tākā vajag izmantot visas opcijas, kas ir līdzi, lai tikai justos labi :) Tad tu nolēmām iet stopēt tālāk, līdz laikam, kad nāks autobuss, bet mums nomlaimējās, jo apstājās mašīna, kur mūs aizveda tieši līdz pašai Bergenai - Bergenas centram. Tas arī bija norvēģu pāris, kurš brauca uz operu. Sieviete bija politiķe, es tikai vairs neatceros ar ko vīrs viņai nodarbojās, bet abi likās nosvērti un nopietni cilvēki, bet tajā pat laikā ar viņiem bija tik viegli komunicēt. Ar viņiem kopā uzbraucām arī uz pēdējo prāmi par kuru gan mums pašiem bija jāsamaksā. Ar to braucām 45 minūtes.

          Interesantākais, ka visi šoferīši, kuri mūs paņēma bija norvēģi, kuri paši jaunībā kādreiz stopējuši. Un kā viņi paši teica, ka tagad tas vairs nēsot tik aktuāli kā tas bijis pirms 20 gadiem, kad stopētāju bijis daudz vairāk. Tagad ļoti reti, kad var redzēt kādu Norvēģijā stopējam. Arī ar komunikāciju mums nebija problēmu, jo visi neatkarīgi no vecuma, runāja tekošā angļu valodā.

         Kādus 10 km no Bergenas sāka snigt sniegs, kas mums ,protams, ka bija pārsteigums, jo to nu vismazāk gaidijām. Man bija šoks, jo salt vairs tiešām negribējās. Rakstīju mūsu lietuviešu hostam, ka esam ceļā un ka mums nsieg sniegs. Viņš savukārt man atbild,ka viņiem Bergenā spīd saulīte un ja paspēsim tur nokļūt līdz tumsai tad viņš mums vēl paspēs parādīt pilsētu. 

        Ap piciem mēs ieradāmies Bergenā, pilsēta, kura atrodas Norvēģijas dienvidrietumos, osta Ziemeļjūras krastā. Otrā lielākā Norvēģijas pilsēta. Bergenu sauc par pilsētu starp septiņiem kalniem, jo tā atrodas šo septiņu kalnu ielenkumā. Bergenu dažkārt sauc par lietus pilsētu, jo tur līst ap 280 dienām gadā. Mums laimējās, jo abas dienas, kas tur bijām spīdēja saulīte

       Tad nu satikāmies ar mūsu lietuviešu hostu. Pirmais, ko jau atradām ar tramavaju uzbraucām kalnā no kura augšas var redzēt visu Bergenas pilsētu. To arī izdarījām un tur arī sagaidījām saulrietu. Tur bija tik skaisti, ka tik ļoti būtu gribējusi tur ilgāk palikt, bet mūsu hosts jau mūs gaidīja lejā un aukstums arī darīja savu. Kaut gan tur bija viens čalītis,kurš sēdēja šortos un viņam nemaz nebija auksts. 

Skats pār pilsētu vakarā

       Man ir bijusi visāda pieredze ar couch-surfing ceļotājiem un uzņēmējiem, bet šis līdz šim mani ir pārsteidzis visvairāk. :D Tātad pirmais, ko nolēmām, ka jaaiziet uz veikalu un jānopērk kaut kas vakariņām, jo vajadzētu arī ko normālu apēst. Lietuvietis aizveda mūs uz savu veikaliņu, kur pazīst pārdevēju, ar kuru sarunājās spāniski. Viņš teica, ka ieies iekšā paprasīt vai kaut kam nav beidzies termiņš, ka varbūt dabūs kaut ko bez maksas, jo tā visu laiku darot. Nu neko mēs ar Mārtiņu stāvām ārā pie veikala plauktiem un viņu gaidam. Viņš iznāk un saka,ka neko nevarot dabūt, tāpēc mums esot jāsāk skatīties visi produkti pēc kārtas un jāmeklē viss,kam varētu būt beidzies termiņš, jo ja mēs kaut ko atrastu tad to varētu ņemt uz mājām. Mēs abi ar Mārtiņu vienkārši šokā, bet man jau tas viss likās smieklīgi un tajā brīdī biju tik ļoti apstulbusi,ka nespēju loģiski vairs padomāt. Lietuvietis paspēja mani izsist no sliedēm :D Ok, kad koncentrēšanās spējas atkal ieslēdzās, lai apzinātu notiekošo situāciju, tad nolēmām paši nopirkt normālu ēdamo, jo  negribējās riskēt ar nekādu pārtiku vairs :D 

       Pēc veikala apmeklējuma, viņš mūs aizveda uz baznīcu, jo pats bija ieplānojis tajā vakarā iet un mēs tiešām negribējām izjaukt viņa plānus tikai tādēļ vien,ka esam ieradušies, tāpēc arī gājām ar viņu kopā. Tur dziedāja Tezē klostera mūki no Francijas. Mums bija dziesmu grāmata, kur dziesmas tika dziedātas norvēģu, poļu un angļu valodā. Vislabākais tajā visā bija tas, ka tur bija ļoti silts. Apsildāmā grīda un soli bija tas, kas mums bija vajadzīgs. Un tajā brīdī es cerēju,ka arī viņa mājās būs tik pat silts. Pēc baznīcas apmeklējuma mēs beidzot devāmies uz lietuvieša mājām. Viņš dzīvo kopā ar tik daudziem cilvēkiem, ka grūti atcerēties skaitu, cik cilvēkus satikām, it īpaši ja māja ir vairākos stāvos un visas ejas tik šauras. Bet tā jau jauka dzīves vieta, vienīgais tur atkal bija auksts :D Uztaisijām vakariņās viņa mini virtuvē, mazliet papļāpājām un devāmies gulēt. Viņš mums atvēlēja savu matraci,kurš atradās tādā kā jumta nostūrī, kur bija jālien augšā pa trepēm. Pirmo reizi gulēju tik jaukā vietā, kura man atgādināja bērnību.

Te mēs gulējām - mazā jumta nostūrī.

Nogurums bija liels un jau tajā vakarā nolēmām,ka atpakal ceļā brauksim ar autobusu, lai nākamajā dienā varētu normāli apskatīt pilsētu dienas gaismā un neriskēt ar veselību, jo jau tad likās,ka nevar attiet no pārsalšanas. 

      Nākamajā dienā atvdijāmies no mūsu hosta un jau 9:00 devāmies Bergenas ielās, lai to apskatītu. Jā, ļoti skaista pilsētu un tik dzīva. Daudz cilvēku un viennozīmīgi tā nav garlaicīga. Tik daudz interesantas mājiņas, ieliņas un skati. Sapratām, ka Bergena mums patīk daudz labāk nekā Stavangera. 

14:00 mums bija autobus uz mājām. Kad arī devāmies prom un mierīgi varējām baudīt dabas skatus atpakaļ ceļā uz mājām, šoreiz no autobusa loga. 

Ir tik labi izrauties no mājām, ķert piedzīvojumus un baudīt dzīvi :) Pamēģini un Tev gribēsies vēl un vēl! :)

Te arī Mārtiņa veidotais video par to kā mums gāja ceļā uz Bergenu: 

http://vimeo.com/61723453#at=0