sajūtas

Ik pa laikam es apmaldos sapņos, kad nav neviena traucēkļa manai iztēlei. Pārtikt no sapņiem, pārtikt no kāda mīļa un laba. Sapņot par siltām vasarām - iemigšanu pie ezera, pusdienošana saulrieta gaismā uz palodzes malas, ceļošana, saulrieti jūras krastā. Draugu sarunas un Liepājas vejš matos. Kaut kas viegls un maigs dvēseles dziedināšanai. Šobrīd varu teikt, ka esmu tālu no šīm ilūzijām. Dažreiz dzīve ietver nebeidzamu atdošanos visiem citiem, izņemot to, par kuru prāts nebeidz domāt. Jā, esu iestājusies universitātē, kurā nemaz nebija tik viegli tikt iekšā, man vajadzētu justies ārkārtīgi laimīgai, bet ir brīži,kad gribas sakravāt savu mugursomu un ceļot, kur katra diena ir piedzīvojumu vērta un tā atnes nezināmo. Ceļojot esu laimīga, bet šobrīd vēl īsti nezinu vai tas nav tikai tāpēc, ka gribas uz kādu laiku aizmukt no visiem un visa. Ir vajadzīgs savs laiks, lai tam visam nobriestu un justu, kad ir īstais laiks doties. Tikai dažiem šīs lietas ir saprotamas un pieņemamas izdarības ielās, agri rīti, vēli vakari un otrādāk. Spēja sapņot un nepagurt, lai neatkāptos no saviem mērķiem - tas ir vērtīgākais, kas man pieder! 

Date A Boy Who Travels. ( Raksts, kuru atradu internetā un tiešām aizķēra. Patīk ideja, doma un tā dzīves filozofija).

Date a boy who’s lived out of a backpack because he lives happily with less. A boy who’s travelled has seen poverty and dined with those who live in small shanty’s with no running water, and yet welcome strangers with greater hospitality than the rich. And because he’s seen this, he’s seen how a life without luxury can mean a life fueled by relationships and family, rather than a life that fuels fancy cars and ego. He’s experienced different ways of being, respects alternative religions and he looks at the world with the eyes of a five-year-old, curious and hungry. This boy relishes home; the comfort of a duvet, the safety stirred in a mom-cooked meal, the easy conversation of childhood friends, and the immaculate glory of the flush-toilet. Although fiercely independent, he has had time to reflect on himself and his relationships. Despite his wanderlust, he knows and appreciates his ties to home. He has had a chance to miss and be missed. Because of this, he also knows a thing or two about goodbyes. He knows the overwhelming uncertainty of leaving the comforts of home, the indefinite see-you-laters at the departure gates, and yet he fearlessly goes into the unknown because he knows the feeling of return. And that the I’ve-missed-you-hug is the best type of hug in the whole world. He also knows that goodbyes are just prolonged see-you-laters and that ‘hello’ is only as far away as the nearest internet cafe.Don’t hold onto this boy. Let this boy go and go with him. If you haven’t travelled, he will open your eyes to a world beyond the news and popular perception. He will open your dreams to possibility and reality. He will calm your nerves when you’re about to miss a flight or when your rental blows a flat, because he knows the journey is the adventure. He will make light of the unsavory noises you make when you – and you will – get food poisoning. He will make you laugh through the discomfort all while dabbing your forehead with a cold cloth and nursing you with bottled water. He will make you feel like you’re home.
When you see something beautiful, he will hold your hand in silence, in awe of the history of where his feet stand, and the fact that you’re with him.He will live in every moment with you, because this is how he lives his life. He understands that happiness is no more than a string of moments that displace neutrality, and he is determined to tie as many of these strings together as he can. He also understands your need to live for yourself and that you have a bucketlist of your own. Understand his. Understand that your goals may at some points differ, but that independence is the cornerstone of a healthy relationship when it’s mutually respected. You may lose him for a bit, but he will always come home bearing a new story and a souvenir he picked up because it reminded him of you, like it was made for you, and because he missed you. You might be compelled to do the same. Make sure that independence is on your bucketlist, and make sure it’s checked. Independence will keep your relationship fresh and exciting, and when you’re together again it will forge a bond of unbreakable trust.He’ll propose when you’ve breached your comfort-zone, whether it be a fear like skydiving or swimming with sharks, or sitting next to the smelly person on an overcrowded bus. It won’t be with a diamond ring, but with a token from a native culture or inspired by nature, like the penguin and the pebble.You will get married somewhere unassumed, surrounded by a select few, in a moment constructed to celebrate venturing into the unknown together again. Marry the boy who’s travelled and together you will make the whole world your home. Your honeymoon will not be forgotten to a buffet dinner and all-you-can-drink beach bars, but will be remembered in the triumphant photographs at the top of Kilimanjaro and memorialized in the rewarding ache of muscles at the end of a long days hike.When you’re ready, you will have children that have the names of the characters you met on your journeys, the foreign names of people who dug a special place in your heart if only for a few days. Perhaps you will live in another country, and your children will learn of language and customs that open their minds from the very start, leaving no room for prejudice. He will introduce them to the life of Hemingway, the journey of Santiago, and empower them to live even bigger than both of you.Marry a boy who travels and he’ll teach your children the beauty of a single stone, the history of the Incas and he will instill in them the bravery of possibility. He will explain to them that masking opportunity, there is fear. He will teach them to concur it.And when you’re old, you’ll sit with your grandchildren pouring over your photo albums and chest of worldly treasures, while they too insert themselves into your photographs, sparked by the beauty of the world and inspired by your life in it.Find a boy who travels because you deserve a life of adventure and possibility. You deserve to live light and embrace simplicity. You deserve to look at life through the eyes of youth and with your arms wide open. Because this is where you will find joy. And better, you will find joy together. And if you can’t find him, travel. Go. Embrace it. Explore the world for yourself because dreams are the stuff reality is made from.  By LENA DESMONDP.s Man gan drīzāk liekas,ka varētu ielikt mainītas lomas dažās vietās un mainīt nosaukumu uz Date A Girl Who Travels. 

vēlējums no arhīva

MĪLI SEVI - MĪLI DZĪVI!

Izbaudi savas jaunības spēku un skaistumu.
Tici man Pēc 30 gadiem tu skatīsies uz šo dienu un sapratīsi, cik lieliski tu tiešām izskaties. Neraizējies par nākotni. Vai arī raizējies, bet apzinies, ka raizēšanās ir tikpat efektīva kā mēģināšana atrisināt grūtu uzdevumu matemātikā, pūšot košļeņu burbuļus. Īstās problēmas parasti ir lietas, kas nemaz neiezogas tavā uztrauktajā prātā.
Katru dienu izdari vienu lietu, kas tevi biedē. DZIEDI. Neesi neapdomīga sakaros ar citu cilvēku sirdīm. Neielaidies sakaros ar cilvēkiem, kas ir neapdomīgi attiecībā pret tavām jūtām. Neiznieko savu laiku skaudībai - reizēm tu esi priekšā, reizēm aiz muguras, trase ir gara un beigās tu tā pat būsi tikai pati ar sevi. Atceries saņemtos komplimentus, aizmirsti apvainojumus. Saglabā visas savas mīlestības vēstules, izmet rēķinus. IZSTAIPIES. Nejūties vainīga, ja vēl nezini, ko darīt ar savu dzīvi.
Neuztraucies par citu cilvēku domām. DEJO. Pat tad ja nav kur. Kaut vai savā viesistabā. Nelasi skaistuma žurnālus - tie tikai  liks tev justies neglītai. Kārtīgi iepazīsti savus vecākus - tu nekad nevari zināt ....... Esi jauka pret savu brāli un māsu, jo tā ir tava labākā saikne ar pagātni un vienīgais stabilais atbalsts pie kā turēties nākotnē. Saproti to, ka draugi nāk un iet, bet ir daži īpašie kurus vajadzētu paturēt.
Sadarbojies un saglabā kontaktus ar visiem noderīgajiem cilvēkiem, jo vecāka tu kļūsi, jo vairāk tev būs nepieciešami tie cilvēki, kurus paziņi, kad biji jauna. Dzīvo kādu laiku Ņujorkā, bet pamet to pirms tā padara tevi skarbu. Dzīvo kādu laiku Ziemeļamerikā, bet pamet to, pirms tā padara tevi pārāK maigu. CEĻO.
Pieņem galvenās, nelabojamās patiesības - cenas celsies, politiķi melos, tu kļūsi vecāka.
Cieni savus vecākus un uzmanies gan no padomiem, kurus saņem, gan arī no tiem kurus dod.
MĪLI SEVI - MĪLI DZĪVI!

autors nezināms 

Stopēšanas piedzīvojumi Norvēģijā

 223 Kilometri, četras mašīnas, divi prāmji un astoņās stundās mēs noļuvām no Stavangeras Bergenā. 

Mūsu ceļojums sākās 7:00 no rīta, kad celāmies, jo 7:37 mums jau bija autobuss no Sandnesas uz Stavangeru, kur atkal samainijām autobusus, lai tiktu uz E39 šosejas, kura ved uz Bergenu. 

9:00 sākām stopēt. Zīmes bija gatavas un mūs sildīja saulīte, perfekts laiks stopēšanai, bet pirmajās piecās minūtēs jau sapratām,ka esam par plānu saģērbušies. 

           Domāju,ka mēs bijām pozitīvs pārsteigums visām mašīnām, kuras pabrauca mums garām, daudzi smaidīja, citi pīpināja, vēl citi vnk izbrīnā mežģīja acis un centās salasīt, kas mums rakstīts uz tām zīmēm. Jā, Norvēģijā reti, kad kāds vispār stopē, tāpēc daudzi ar neizpratni skatijās, ko mēs tur ceļa malā veidojam :D :) Man prieks, ka vismaz citiem ceļu padarijām interesantāku ar mūsu esamību uz tā :) 

          Mums noveicās, jo pirmajās desmit minūtēs nostopējām pirmo mašīnu, jauku precētu pāri. Vīrietis bija dānis, bet sieviete norvēģiete. Dānis gan nerunāja angliski, bet viņa sieva to prata ļoti labi un bija arī kā mūsu tulks :) Abi savā starpā komunicēja dāņu un norvēģu valodā, jo viņi viens otru saprot, abas valodas esot ļoti līdzīgas. Arī viņi bijuši Latvijā- Rīgā. Ar viņiem kopā tikām uz pirmo prāmi, par kuru mums nebija jāmaksā, jo jaukais pāris mums izmaksāja. :) Uz prāmja pavadījām 20 minūtes. Pēc tam tikām izlaisti uz pagriezienu, kur mums atkal tālāk bija jāstopē. Ceļa malā uzēdām brokastis un stopējām tālāk. Nākamajā mašīnā, kura mūs paņēma bija norvēģu sieviete ar diviem maziem bērniem un suni. Viņa gan mūs paveda tikai mazu gabaliņu līdz benzīntankam, jo esot palicis mūs žēl, ka ne īsti labvēlīgā pagriezienā esam centušies nostopēt, tāpēc paveda mūz tālāk. Iegājām veikalā, sasildijāmies un atkal gājām uz ceļa. Šoreiz kādas 30 minūtes palēkājām pa pieturu, lai sasildītos līdz apstājās norvēģu onkulītis un paņēma mūs savā mazajā mašīnītē un izlaida mūs pēc garā tuneļa, kurš stiepās cauri zem ūdens. Tad gan nokļuvām ne parāk labā vietā, kur iesprūdām uz kādu stundu. Mēs bijām pārsaluši, ka jau nolēmām aiziet apskatīties cikos nāks autobus, lai ja nu kas mēs varētu atlikušo ceļa posmu pavadīt siltumā. Tur pat bija klints un Mārtiņš nolēma, ka no tās varētu ko smuku nofotogrāfēt, tad nu lai sasildītos izlēmām uzrāpties tajā klintī, skats jau bija skaists, tikai no bildēšanas nekas nesanāca, jo visur priekšā bija koki. Un aukstumā jau arī rodas visādas idejas, lai sasildītos.  Tākā mums līdzi bija guļammaisi arī tie tika izmantoti. Nu vismaz šajā gadījumā liku Mārtiņam viņā ietīties zem jakas, lai vismaz kaut kāds papildus siltumiņš būtu. Tākā vajag izmantot visas opcijas, kas ir līdzi, lai tikai justos labi :) Tad tu nolēmām iet stopēt tālāk, līdz laikam, kad nāks autobuss, bet mums nomlaimējās, jo apstājās mašīna, kur mūs aizveda tieši līdz pašai Bergenai - Bergenas centram. Tas arī bija norvēģu pāris, kurš brauca uz operu. Sieviete bija politiķe, es tikai vairs neatceros ar ko vīrs viņai nodarbojās, bet abi likās nosvērti un nopietni cilvēki, bet tajā pat laikā ar viņiem bija tik viegli komunicēt. Ar viņiem kopā uzbraucām arī uz pēdējo prāmi par kuru gan mums pašiem bija jāsamaksā. Ar to braucām 45 minūtes.

          Interesantākais, ka visi šoferīši, kuri mūs paņēma bija norvēģi, kuri paši jaunībā kādreiz stopējuši. Un kā viņi paši teica, ka tagad tas vairs nēsot tik aktuāli kā tas bijis pirms 20 gadiem, kad stopētāju bijis daudz vairāk. Tagad ļoti reti, kad var redzēt kādu Norvēģijā stopējam. Arī ar komunikāciju mums nebija problēmu, jo visi neatkarīgi no vecuma, runāja tekošā angļu valodā.

         Kādus 10 km no Bergenas sāka snigt sniegs, kas mums ,protams, ka bija pārsteigums, jo to nu vismazāk gaidijām. Man bija šoks, jo salt vairs tiešām negribējās. Rakstīju mūsu lietuviešu hostam, ka esam ceļā un ka mums nsieg sniegs. Viņš savukārt man atbild,ka viņiem Bergenā spīd saulīte un ja paspēsim tur nokļūt līdz tumsai tad viņš mums vēl paspēs parādīt pilsētu. 

        Ap piciem mēs ieradāmies Bergenā, pilsēta, kura atrodas Norvēģijas dienvidrietumos, osta Ziemeļjūras krastā. Otrā lielākā Norvēģijas pilsēta. Bergenu sauc par pilsētu starp septiņiem kalniem, jo tā atrodas šo septiņu kalnu ielenkumā. Bergenu dažkārt sauc par lietus pilsētu, jo tur līst ap 280 dienām gadā. Mums laimējās, jo abas dienas, kas tur bijām spīdēja saulīte

       Tad nu satikāmies ar mūsu lietuviešu hostu. Pirmais, ko jau atradām ar tramavaju uzbraucām kalnā no kura augšas var redzēt visu Bergenas pilsētu. To arī izdarījām un tur arī sagaidījām saulrietu. Tur bija tik skaisti, ka tik ļoti būtu gribējusi tur ilgāk palikt, bet mūsu hosts jau mūs gaidīja lejā un aukstums arī darīja savu. Kaut gan tur bija viens čalītis,kurš sēdēja šortos un viņam nemaz nebija auksts. 

Skats pār pilsētu vakarā

       Man ir bijusi visāda pieredze ar couch-surfing ceļotājiem un uzņēmējiem, bet šis līdz šim mani ir pārsteidzis visvairāk. :D Tātad pirmais, ko nolēmām, ka jaaiziet uz veikalu un jānopērk kaut kas vakariņām, jo vajadzētu arī ko normālu apēst. Lietuvietis aizveda mūs uz savu veikaliņu, kur pazīst pārdevēju, ar kuru sarunājās spāniski. Viņš teica, ka ieies iekšā paprasīt vai kaut kam nav beidzies termiņš, ka varbūt dabūs kaut ko bez maksas, jo tā visu laiku darot. Nu neko mēs ar Mārtiņu stāvām ārā pie veikala plauktiem un viņu gaidam. Viņš iznāk un saka,ka neko nevarot dabūt, tāpēc mums esot jāsāk skatīties visi produkti pēc kārtas un jāmeklē viss,kam varētu būt beidzies termiņš, jo ja mēs kaut ko atrastu tad to varētu ņemt uz mājām. Mēs abi ar Mārtiņu vienkārši šokā, bet man jau tas viss likās smieklīgi un tajā brīdī biju tik ļoti apstulbusi,ka nespēju loģiski vairs padomāt. Lietuvietis paspēja mani izsist no sliedēm :D Ok, kad koncentrēšanās spējas atkal ieslēdzās, lai apzinātu notiekošo situāciju, tad nolēmām paši nopirkt normālu ēdamo, jo  negribējās riskēt ar nekādu pārtiku vairs :D 

       Pēc veikala apmeklējuma, viņš mūs aizveda uz baznīcu, jo pats bija ieplānojis tajā vakarā iet un mēs tiešām negribējām izjaukt viņa plānus tikai tādēļ vien,ka esam ieradušies, tāpēc arī gājām ar viņu kopā. Tur dziedāja Tezē klostera mūki no Francijas. Mums bija dziesmu grāmata, kur dziesmas tika dziedātas norvēģu, poļu un angļu valodā. Vislabākais tajā visā bija tas, ka tur bija ļoti silts. Apsildāmā grīda un soli bija tas, kas mums bija vajadzīgs. Un tajā brīdī es cerēju,ka arī viņa mājās būs tik pat silts. Pēc baznīcas apmeklējuma mēs beidzot devāmies uz lietuvieša mājām. Viņš dzīvo kopā ar tik daudziem cilvēkiem, ka grūti atcerēties skaitu, cik cilvēkus satikām, it īpaši ja māja ir vairākos stāvos un visas ejas tik šauras. Bet tā jau jauka dzīves vieta, vienīgais tur atkal bija auksts :D Uztaisijām vakariņās viņa mini virtuvē, mazliet papļāpājām un devāmies gulēt. Viņš mums atvēlēja savu matraci,kurš atradās tādā kā jumta nostūrī, kur bija jālien augšā pa trepēm. Pirmo reizi gulēju tik jaukā vietā, kura man atgādināja bērnību.

Te mēs gulējām - mazā jumta nostūrī.

Nogurums bija liels un jau tajā vakarā nolēmām,ka atpakal ceļā brauksim ar autobusu, lai nākamajā dienā varētu normāli apskatīt pilsētu dienas gaismā un neriskēt ar veselību, jo jau tad likās,ka nevar attiet no pārsalšanas. 

      Nākamajā dienā atvdijāmies no mūsu hosta un jau 9:00 devāmies Bergenas ielās, lai to apskatītu. Jā, ļoti skaista pilsētu un tik dzīva. Daudz cilvēku un viennozīmīgi tā nav garlaicīga. Tik daudz interesantas mājiņas, ieliņas un skati. Sapratām, ka Bergena mums patīk daudz labāk nekā Stavangera. 

14:00 mums bija autobus uz mājām. Kad arī devāmies prom un mierīgi varējām baudīt dabas skatus atpakaļ ceļā uz mājām, šoreiz no autobusa loga. 

Ir tik labi izrauties no mājām, ķert piedzīvojumus un baudīt dzīvi :) Pamēģini un Tev gribēsies vēl un vēl! :)

Te arī Mārtiņa veidotais video par to kā mums gāja ceļā uz Bergenu: 

http://vimeo.com/61723453#at=0

pārdomās

Bieži dzirdēts apgalvojums, ka mīlestība ir slimība, jo tai vajadzīgs gultas režīms. Taču ārsti apgalvo, ka tā nav nekāda slimība. Tā kā tās laikā tiek patērēta enerģija, mīlestība ir darbs. Bet kas gan tas par darbu, ka galvenais agregāts stāv dīkā – prāto enerģētiķi. Tātad, mīlestība ir process. Juristi jautā, kā gan mīlestība var būt process, ja abas puses ir apmierinātas? Tā ir māksla. Mākslas kritiķi iebilst, sakot, ka tā nevar būt māksla, jo nav skatītāju. Tā ir zinātne. Taču te iebilst profesors, - kāda gan tā var būt zinātne, ja to var pirmā kursa students, bet nevar profesors?!

Dažādība

Dzīvojot Norvēģijā man ir nācies satikt tik dažādus cilvēkus no visas pasaules. Piedaloties projektos es vienmēr satiku interesantas personības, kuri aizvrāva ar saviem stāstiem un piedzīvojumiem, bet šeit ir savādāk, katrs šeit ir nokļuvis dažādu mērķu vadīts.


Esot citā valstī, Tu vienmēr jutīsies iebraucējs un to esot Latvijā izprats ir grūti, tikai tad, kad pati pamēģināju, tad arī sapratu, kas tā ir par sajūtu. Viens ir aizbraukt projektā uz divām nedēļām, bet kaut kas cits ir jau šeit nodzīvotais sešu mēnešu periods.Es varu būt pateicīga, ka apkārt man ir daži latvieši ar kuriem ikdienā varu sarunāties latviski. Vienam noteikti būtu daudz grūtāk.

Bet esu arī nokļuvusi tur, kur vēlējos - dažādība kultūras virpulī. Satikt cilvēkus ar citu skatījumu uz dzīvi un lietām. Citi jau skaidri zina, ko vēlas savās dzīvēs sasniegt, bet citi vēl meklē savu liekteni.

04.09.2012

Iepatikás shí ideja un sis ir mans shís dienas foto.

Sodien man bija brívdiena. Neviens no ríta nezvaníja un varéju pa stundinu ilgák pagulét. Mana diena iesákás ar veselígam brokastim( garnelu maizítém ) censos uzturá seit lietot vairák zivju produktus, jo tie seit ir populári.
Tad nu vélák devos uz centru. Bija man darba intervija konkurentu firmá, bet nu redzés ká vél bús ar tiem darba piedávájumiem. Manai konsultantei patika mans CV un vinja ir gatava mani nemt viesmiles darbam arí bez norvégu valodas un bez viesmilu etiketes priekszinásanám, nu tad tagad ja mani panems uz ballítém, tad ir átri jáatrod , kur var apgút visus sos stikus un galda etiketes.
Péc tam skréju uz centru, lai saváktu Reicelu no dárzina un kopígi pavadíjám saulaino dienu centrá. Satiku arí    savu darba kolégi - rumánu meitenei(ar kuru kopá nostrádáju 3 dienas) Vina ar mani sáka runát rumániski. Vina bija tádá sajúsmá mani satiekot, ka es pat nespéju vinu apstádinát, lai pateiktu, ka vinai jápárslédzas uz anglu valodu :D :) Rít bús mana gará darba diena un jástrádá kopá ar cetriem puisiem, protams, tad jautríba garantéta.

Vakara relakséjoshá múzika.