Nu tā, knapi 2 nedēļas biju mājās un atkal lidoju prom no Latvijas. Šoreiz gan uz īsaku laiciņu, nekā iepriekš. Mana ceļojuma mērķis bija apmaiņas projekta plānošanas vizīte valstu līderiem, lai visu saplānotu, izrunātu un maijā atgrieztos uz pašu apmaiņu, bet šoreiz gan kopā ar visu Latvijas grupu.:)
Man sanāca lidot caur Prāgu un tāds pats bija mans atpakaļ ceļš, norgurdinoši, bet to vērts.
Iespaidi par pirmo dienu.Mani ar 10 minūšu nokavēšanos lidostā sagaidīja Ungāru līderis Tamās. Ar viņu pa kādiem 4 vilcieniem noskrējāmies līdz nokļuvām gala mērķī, kur man bija jādzīvo. Es jau ļoti nopriecājos, kad izkāpu Budapeštā no lidmašīnas un bija silts, pat silsts lietutiņš lija, kas man uzreiz atgādināja vasaru. Es jau tiešām biju sagatvojusies +padsmit grādiem, ka būs tur silts, bet jau nākamajā dienā sapratu, ka ar laika prognozēm biju mazliet nokļudījusies, jo tur bija gandrīz tāds pats laiks, kāds Latvijā, tikai bez sniega.Tiku izmitināta spāņu brīvprātīgās meitenes apartamentos, kura pati šīs dienas pavadīja Polijā, tāpēc man neizdevās viņu satikt, tāpat kā francūzi, kurš arī tajās dienās bija devies prom projektā. Pats ofiss šai organizācijai interesants, jo viss atrodas vienā ēkā. Man bija jauka sagaidīšana, jo pats organizācijas boss Išti man piedāvāja Latvijas kvasu, jo pirms dažām dienām bijis Latvijā, ka arī tēju uztaisīja krūzītē ar Gulbenes pilsētu, kuru viņš nopirka kā suvenīru. Šajās dienās arī iepazinos ar diviem čehu brīvprātīgajiem - pāri , kurš dzīvo laukā tādā kā nature būdiņā un sauc viņi to par - Jurtu. To ir taisījuši mongoloīdi un no iekšpuses paskats bija daudz intereserantāks nekā no ārpuses un tajā viņi pavadījuši arī visu ziemu.Tā teikt īsti dabas bērni.:)
Nākamā dienā piecēlos agri, jo pie loga čivināja putni, biju jau piemirsusi,ka tā ir viena no pavasara sastāvdaļām. Pa dienu ar čehu meiteni devāmies riteņu braucienā gar ezeru. Vakarā ieradās arī pārējie līderi. Izņemot divus Ungārus, kuri bija pie mums pa vasaru, es tur nevienu nepazinu. Smieklīgi, jo visi bija ieradušies ar otrajām pusītēm, izņemot mani un itāļu meiteni - Laru, kura vispār neizskatījās pēc itālietes, jo viņai ir gaisī brūni mati un gaiša acu krāsa. Tādu itālieti satiku pirmo reizi, bet viņas vecāki ir itāļi un viņas brālis gan esot tumšs, īsts itālis.. Vakarā mums bija pasēdēšana brīvā stilā, vienam otru iepazīstot. Pārējie tur bija no Ungārijas, Čehijas, Itālijas un Austrijas.
Nākamā dienā es gan aizgulējos un čehu džeks atnāca mani peicelt, bet veids kādā viņš to izdarīja bija ļoti mīļi. Viņš bija apsēdies man pretī uz grīdas un spēlēja uz ģitāras dziesmu, pats arī dziedāja. Sākumā es domāju, ka es sapņoju, bet tas nebija viss sapnis, bet īstenība. Tas bija ļooti jauki un no viņa puses deva man lielisku iesākumu dienai, jo piecēlos ar labu garstāvokli, kaut arī mazliet aizgulējos.Pēc tam,protams, kopīgas brokastis un tad ķērāmies pie galvenā darba, paša projekta un visām lietām, kas ar to bija saistītas. Mans rezumē - man tiešām būs jāsamaklē ļoti motivēti dalībnieki un jau tagad ir atsūtītas ļoti daudz pieteikumu anketu, tākā izvēle nebūs viegla.
Bijām apskatīt arī norises vietu, kur maijā notiks pati apmaiņa. Vakarā ar Tomi,Orshi un Laru devāmies uz Budapeštu. Sākumā domājām, ka jaizmanto iespēja Budapeštā un jāredz naksts dzīve, bet mums abām ar itāļu meiteni agri bija jādodas uz lidostu un knapi 3 h pagulējām, kad 4:00 jau bija jādodas prom un jāmeklē kā nokļūt līdz lidostai. Izdevās mums viss veiksmīgi bez kavēšanās. Tur arī šķirāmies. Bet tālāk man ar nebija garlaicīgi. Tad arī nonācu pie atziņas, ja ceļo viena, Tev ir lielākas iespējas iepazīties ar stirpā dzimuma pārstāvjiem, bet manā gadījumā tas mani neinteresēja vairāk par to, cik man nāca miegs un gribējās mājās. Budapeštas lidostā iepazinos ar vienu irākieti, kurš arī lidoja viens pats un tieši ar to pašu reisu ar kuru es. Negribēju būt nepieklājīga un lidostā jau ar viņu runājos, bet kad iekāpām lidmašīnā, es domāju, ka tas ir kāds joks.Sanāca, ka viņš man apsēdās tieši aiz muguras un vēl gribēja samainīties, lai varētu sēdēt man blakus un lidojuma laikā turpināt sarunu. Es pašā sākumā jau mēģināju notēlot, ka guļu un aizmigu pa īstam. Labi, ka pēc tam varēju palikt viena, jo viņam bija jāskrien uz nākamo reisu uz Grieķiju, kur pats arī dzīvo savā mājā, kā arī aicināja mani pie sevis ciemos.Bet man šoreiz pietika jau ar viņa stāstu, par manu vārdu.
Interesanti ir ceļot un man laikam šie tripiņi nekad nav bijuši garlaicīgi.
:)
