Mūsu ceļojums sākās 7:00
no rīta, kad celāmies, jo 7:37 mums jau bija autobuss no Sandnesas uz
Stavangeru, kur atkal samainijām autobusus, lai tiktu uz E39 šosejas, kura ved
uz Bergenu.
9:00 sākām stopēt. Zīmes
bija gatavas un mūs sildīja saulīte, perfekts laiks stopēšanai, bet pirmajās
piecās minūtēs jau sapratām,ka esam par plānu saģērbušies.
Domāju,ka mēs bijām pozitīvs pārsteigums visām mašīnām,
kuras pabrauca mums garām, daudzi smaidīja, citi pīpināja, vēl citi vnk izbrīnā
mežģīja acis un centās salasīt, kas mums rakstīts uz tām zīmēm. Jā, Norvēģijā
reti, kad kāds vispār stopē, tāpēc daudzi ar neizpratni skatijās, ko mēs tur
ceļa malā veidojam :D :) Man prieks, ka vismaz citiem ceļu padarijām interesantāku
ar mūsu esamību uz tā :)
Mums noveicās, jo pirmajās desmit minūtēs nostopējām pirmo
mašīnu, jauku precētu pāri. Vīrietis bija dānis, bet sieviete norvēģiete. Dānis
gan nerunāja angliski, bet viņa sieva to prata ļoti labi un bija arī kā mūsu tulks
:) Abi savā starpā komunicēja dāņu un norvēģu valodā, jo viņi viens otru
saprot, abas valodas esot ļoti līdzīgas. Arī viņi bijuši Latvijā- Rīgā. Ar
viņiem kopā tikām uz pirmo prāmi, par kuru mums nebija jāmaksā, jo jaukais
pāris mums izmaksāja. :) Uz prāmja pavadījām 20 minūtes. Pēc tam tikām izlaisti
uz pagriezienu, kur mums atkal tālāk bija jāstopē. Ceļa malā uzēdām brokastis
un stopējām tālāk. Nākamajā mašīnā, kura mūs paņēma bija norvēģu sieviete ar
diviem maziem bērniem un suni. Viņa gan mūs paveda tikai mazu gabaliņu līdz
benzīntankam, jo esot palicis mūs žēl, ka ne īsti labvēlīgā pagriezienā esam
centušies nostopēt, tāpēc paveda mūz tālāk. Iegājām veikalā, sasildijāmies un
atkal gājām uz ceļa. Šoreiz kādas 30 minūtes palēkājām pa pieturu, lai sasildītos
līdz apstājās norvēģu onkulītis un paņēma mūs savā mazajā mašīnītē un izlaida
mūs pēc garā tuneļa, kurš stiepās cauri zem ūdens. Tad gan nokļuvām ne parāk
labā vietā, kur iesprūdām uz kādu stundu. Mēs bijām pārsaluši, ka jau nolēmām
aiziet apskatīties cikos nāks autobus, lai ja nu kas mēs varētu atlikušo ceļa
posmu pavadīt siltumā. Tur pat bija klints un Mārtiņš nolēma, ka no tās varētu
ko smuku nofotogrāfēt, tad nu lai sasildītos izlēmām uzrāpties tajā klintī,
skats jau bija skaists, tikai no bildēšanas nekas nesanāca, jo visur priekšā
bija koki. Un aukstumā jau arī rodas visādas idejas, lai sasildītos. Tākā
mums līdzi bija guļammaisi arī tie tika izmantoti. Nu vismaz šajā gadījumā liku
Mārtiņam viņā ietīties zem jakas, lai vismaz kaut kāds papildus siltumiņš būtu.
Tākā vajag izmantot visas opcijas, kas ir līdzi, lai tikai justos labi :) Tad
tu nolēmām iet stopēt tālāk, līdz laikam, kad nāks autobuss, bet mums
nomlaimējās, jo apstājās mašīna, kur mūs aizveda tieši līdz pašai Bergenai -
Bergenas centram. Tas arī bija norvēģu pāris, kurš brauca uz operu. Sieviete
bija politiķe, es tikai vairs neatceros ar ko vīrs viņai nodarbojās, bet abi
likās nosvērti un nopietni cilvēki, bet tajā pat laikā ar viņiem bija tik
viegli komunicēt. Ar viņiem kopā uzbraucām arī uz pēdējo prāmi par kuru gan
mums pašiem bija jāsamaksā. Ar to braucām 45 minūtes.
Interesantākais, ka visi šoferīši, kuri mūs paņēma bija norvēģi,
kuri paši jaunībā kādreiz stopējuši. Un kā viņi paši teica, ka tagad tas vairs
nēsot tik aktuāli kā tas bijis pirms 20 gadiem, kad stopētāju bijis daudz
vairāk. Tagad ļoti reti, kad var redzēt kādu Norvēģijā stopējam. Arī ar
komunikāciju mums nebija problēmu, jo visi neatkarīgi no vecuma, runāja tekošā
angļu valodā.
Kādus 10 km no Bergenas sāka snigt sniegs, kas mums ,protams, ka
bija pārsteigums, jo to nu vismazāk gaidijām. Man bija šoks, jo salt vairs
tiešām negribējās. Rakstīju mūsu lietuviešu hostam, ka esam ceļā un ka mums
nsieg sniegs. Viņš savukārt man atbild,ka viņiem Bergenā spīd saulīte un ja
paspēsim tur nokļūt līdz tumsai tad viņš mums vēl paspēs parādīt pilsētu.
Ap
piciem mēs ieradāmies Bergenā, pilsēta,
kura atrodas Norvēģijas dienvidrietumos, osta Ziemeļjūras krastā. Otrā lielākā Norvēģijas
pilsēta. Bergenu sauc par pilsētu starp septiņiem kalniem, jo tā atrodas šo
septiņu kalnu ielenkumā. Bergenu dažkārt sauc par lietus pilsētu, jo tur
līst ap 280 dienām gadā. Mums laimējās, jo abas dienas, kas tur bijām spīdēja
saulīte
Tad nu satikāmies ar mūsu lietuviešu hostu. Pirmais, ko jau
atradām ar tramavaju uzbraucām kalnā no kura augšas var redzēt visu Bergenas
pilsētu. To arī izdarījām un tur arī sagaidījām saulrietu. Tur bija tik
skaisti, ka tik ļoti būtu gribējusi tur ilgāk palikt, bet mūsu hosts jau mūs
gaidīja lejā un aukstums arī darīja savu. Kaut gan tur bija viens čalītis,kurš
sēdēja šortos un viņam nemaz nebija auksts.
 |
| Skats pār pilsētu vakarā |
Man ir bijusi visāda pieredze ar couch-surfing
ceļotājiem un uzņēmējiem, bet šis līdz šim mani ir pārsteidzis visvairāk. :D
Tātad pirmais, ko nolēmām, ka jaaiziet uz veikalu un jānopērk kaut kas
vakariņām, jo vajadzētu arī ko normālu apēst. Lietuvietis aizveda mūs uz savu
veikaliņu, kur pazīst pārdevēju, ar kuru sarunājās spāniski. Viņš teica, ka
ieies iekšā paprasīt vai kaut kam nav beidzies termiņš, ka varbūt dabūs kaut ko
bez maksas, jo tā visu laiku darot. Nu neko mēs ar Mārtiņu stāvām ārā pie
veikala plauktiem un viņu gaidam. Viņš iznāk un saka,ka neko nevarot dabūt,
tāpēc mums esot jāsāk skatīties visi produkti pēc kārtas un jāmeklē viss,kam
varētu būt beidzies termiņš, jo ja mēs kaut ko atrastu tad to varētu ņemt uz
mājām. Mēs abi ar Mārtiņu vienkārši šokā, bet man jau tas viss likās smieklīgi
un tajā brīdī biju tik ļoti apstulbusi,ka nespēju loģiski vairs padomāt.
Lietuvietis paspēja mani izsist no sliedēm :D Ok, kad koncentrēšanās spējas
atkal ieslēdzās, lai apzinātu notiekošo situāciju, tad nolēmām paši nopirkt
normālu ēdamo, jo negribējās riskēt ar nekādu pārtiku vairs :D
Pēc veikala apmeklējuma, viņš mūs aizveda uz baznīcu, jo
pats bija ieplānojis tajā vakarā iet un mēs tiešām negribējām izjaukt viņa
plānus tikai tādēļ vien,ka esam ieradušies, tāpēc arī gājām ar viņu kopā. Tur
dziedāja Tezē klostera mūki no Francijas. Mums bija dziesmu grāmata, kur
dziesmas tika dziedātas norvēģu, poļu un angļu valodā. Vislabākais tajā visā
bija tas, ka tur bija ļoti silts. Apsildāmā grīda un soli bija tas, kas mums
bija vajadzīgs. Un tajā brīdī es cerēju,ka arī viņa mājās būs tik pat silts.
Pēc baznīcas apmeklējuma mēs beidzot devāmies uz lietuvieša mājām. Viņš dzīvo
kopā ar tik daudziem cilvēkiem, ka grūti atcerēties skaitu, cik cilvēkus
satikām, it īpaši ja māja ir vairākos stāvos un visas ejas tik šauras. Bet tā
jau jauka dzīves vieta, vienīgais tur atkal bija auksts :D Uztaisijām vakariņās
viņa mini virtuvē, mazliet papļāpājām un devāmies gulēt. Viņš mums atvēlēja
savu matraci,kurš atradās tādā kā jumta nostūrī, kur bija jālien augšā pa
trepēm. Pirmo reizi gulēju tik jaukā vietā, kura man atgādināja bērnību.
 |
| Te mēs gulējām - mazā jumta nostūrī. |
Nogurums bija liels un jau tajā vakarā nolēmām,ka atpakal ceļā brauksim ar
autobusu, lai nākamajā dienā varētu normāli apskatīt pilsētu dienas gaismā un
neriskēt ar veselību, jo jau tad likās,ka nevar attiet no pārsalšanas.
Nākamajā dienā atvdijāmies no mūsu hosta un jau 9:00 devāmies
Bergenas ielās, lai to apskatītu. Jā, ļoti skaista pilsētu un tik dzīva. Daudz
cilvēku un viennozīmīgi tā nav garlaicīga. Tik daudz interesantas mājiņas,
ieliņas un skati. Sapratām, ka Bergena mums patīk daudz labāk nekā
Stavangera.
14:00
mums bija autobus uz mājām. Kad arī devāmies prom un mierīgi varējām baudīt
dabas skatus atpakaļ ceļā uz mājām, šoreiz no autobusa loga.
Ir tik
labi izrauties no mājām, ķert piedzīvojumus un baudīt dzīvi :) Pamēģini un Tev
gribēsies vēl un vēl! :)
Te arī Mārtiņa veidotais video par to kā mums gāja ceļā uz Bergenu:
